Kā veidot finanšu drošības spilvenu?
Ledusskapis reti salūzt ērtā brīdī, un neplānots auto remonts parasti negaida nākamo algas dienu. Šādos brīžos noder finanšu drošības spilvens – atsevišķi uzkrāta naudas rezerve neparedzētiem un svarīgiem izdevumiem.
Drošības spilvenam nav jārodas vienā mēnesī. Daudz svarīgāk ir sākt ar summu, ko vari atļauties, un papildināt uzkrājumu regulāri. Pat neliela rezerve dod vairāk laika izvērtēt situāciju un mazina nepieciešamību pieņemt steidzamus finanšu lēmumus.
Kas ir finanšu drošības spilvens?
Finanšu drošības spilvens ir viegli pieejams uzkrājums neplānotiem izdevumiem vai laikam, kad samazinās vai uz brīdi pazūd ienākumi. Tas var palīdzēt, ja nepieciešams steidzams mājokļa remonts, medicīnisks pakalpojums, darbam vajadzīga auto labošana vai jāsedz ikdienas izdevumi darba zaudēšanas gadījumā.
Latvijas Bankas finanšu pratības vietne Naudas skola kā vēlamo mērķi min rezervi trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apjomā. Tas nav noteikums, kas visiem jāizpilda uzreiz. Cilvēkam ar stabiliem ienākumiem un nelielām saistībām var pietikt ar mazāku rezervi, savukārt ģimenei ar bērniem, vienu ienākumu avotu vai neregulāru algu drošāk var būt mērķēt uz lielāku summu.
Cik lielam jābūt finanšu drošības spilvenam?
Drošības spilvenu rēķina no nepieciešamajiem izdevumiem, nevis no visas algas. Vispirms saskaiti, cik vienā mēnesī vajadzīgs pamatvajadzībām:
- mājokļa maksājumiem un komunālajiem pakalpojumiem;
- pārtikai un sadzīves precēm;
- transportam;
- medikamentiem un veselības aprūpei;
- apdrošināšanai;
- obligātajiem kredītu un citu saistību maksājumiem;
- citiem izdevumiem, kurus īslaicīgi nevarētu pārtraukt.
Piemēram, ja nepieciešamie mēneša izdevumi ir 900 eiro, trīs mēnešu drošības spilvens būtu 2700 eiro, bet sešu mēnešu rezerve – 5400 eiro.
Formula ir vienkārša:
Nepieciešamie mēneša izdevumi × izvēlētais mēnešu skaits = drošības spilvena mērķis
Ja gala summa šobrīd šķiet pārāk liela, sadali ceļu mazākos posmos:
- Izveido pirmo nelielo rezervi, piemēram, 100 vai 200 eiro.
- Sakrāj viena mēneša nepieciešamos izdevumus.
- Pakāpeniski palielini rezervi līdz trim mēnešiem.
- Ja tava situācija to prasa, turpini līdz sešu mēnešu izdevumu apjomam.
Pirmais mērķis nav perfekts skaitlis. Tas ir brīdis, kad negaidīts 80 eiro rēķins vairs pilnībā neizjauc mēneša budžetu.
Cik daudz atlikt katru mēnesi?
Nav vienas pareizās summas. Izvēlies tādu maksājumu, ko vari veikt regulāri, neatstājot novārtā rēķinus, pārtiku un citas pamatvajadzības.
| Ikmēneša iemaksa | Uzkrājums 6 mēnešos | Uzkrājums gadā |
|---|---|---|
| 25 € | 150 € | 300 € |
| 50 € | 300 € | 600 € |
| 75 € | 450 € | 900 € |
| 100 € | 600 € | 1200 € |
| 150 € | 900 € | 1800 € |
Aprēķinos nav iekļauti iespējamie procenti. Tabula parāda galveno – arī 25 vai 50 eiro mēnesī gada laikā kļūst par jūtamu rezervi.
Kā sākt veidot drošības spilvenu?
1. Izveido atsevišķu vietu uzkrājumam
Ja drošības spilvens atrodas ikdienas norēķinu kontā, to ir viegli nemanot iztērēt. Atsevišķs krājkonts vai cits viegli pieejams uzkrājuma risinājums palīdz nodalīt rezervi no ikdienas naudas.
Pirms izvēles pārbaudi, cik ātri līdzekļus varēsi saņemt, vai par izņemšanu nav jāmaksā un kādi ir citi nosacījumi. Drošības spilvena galvenais uzdevums ir būt pieejamam vajadzīgajā brīdī, nevis uzņemties lielu risku cerībā uz iespējami augstāku peļņu.
2. Iestati automātisku maksājumu
Vienkāršākais veids ir pārskaitīt naudu uzkrājumā uzreiz pēc algas saņemšanas. Ja gaidīsi mēneša beigas, brīvu līdzekļu bieži vairs nebūs. Sāc ar nelielu summu un palielini to, kad ienākumi vai izdevumi to ļauj.
3. Izmanto vienreizējos ienākumus
Nodokļu atmaksa, prēmija, dāvanā saņemta nauda vai pārdota nevajadzīga lieta var palīdzēt drošības spilvenam augt ātrāk. Nav jāatliek viss – izvēlies daļu, kuru vari novirzīt rezervei bez sajūtas, ka sev pilnībā kaut ko aizliedz.
4. Atrodi vienu vai divus reālus ietaupījumus
Nav jāpārveido visa ikdiena. Pārskati abonementus, pārtikas pirkumus un nelielos automātiskos maksājumus. Pat viena atcelta lietotne vai retāka ēdiena pasūtīšana var kļūt par regulāru iemaksu uzkrājumā. Vairāk ideju atradīsi rakstā “Kā ietaupīt naudu ikdienā – vienkārši taupīšanas padomi”.
5. Papildini rezervi pēc tās izmantošanas
Drošības spilvens nav sabojāts, ja to nācies iztērēt – tieši tam tas ir paredzēts. Kad situācija atrisināta, atjauno regulāros maksājumus un pakāpeniski papildini izlietoto summu.
Kam drošības spilvens ir paredzēts?
Labs pārbaudes jautājums ir: “Vai šis izdevums ir svarīgs, neparedzēts un neatliekams?”
Drošības spilvenu var izmantot, piemēram:
- steidzamam mājokļa vai sadzīves tehnikas remontam;
- neatliekamiem veselības izdevumiem;
- darbam nepieciešama transportlīdzekļa remontam;
- ikdienas pamatizdevumiem ienākumu samazinājuma vai darba zaudēšanas laikā;
- citai situācijai, kuru nevarēja saprātīgi paredzēt un atlikt.
Savukārt atvaļinājums, svētku dāvanas, ikgadējā apdrošināšana vai plānota sadzīves tehnikas nomaiņa nav neparedzēti izdevumi. Tiem labāk veidot atsevišķus mērķa uzkrājumus. Tā drošības spilvens paliks neskarts brīdim, kad tas tiešām būs vajadzīgs.
Ko darīt neparedzētu izdevumu gadījumā?
Kad rēķins jau ir tavā priekšā, galvenais ir neļaut steigai izlemt tavā vietā.
1. Noskaidro precīzu summu un termiņu
Vai viss jāsamaksā šodien? Vai iespējams saņemt vēl vienu tāmi, izvēlēties lētāku remonta variantu vai daļu izdevumu atlikt? Vispirms nodali patiesi steidzamo summu no tā, ko var atrisināt vēlāk.
2. Pārbaudi garantiju un apdrošināšanu
Mājokļa, veselības, auto vai cita apdrošināšana var segt daļu izmaksu. Sadzīves tehnikai vai remontam var būt spēkā garantija. Pirms maksā pilnu summu, pārbaudi līguma noteikumus un sazinies ar pakalpojuma sniedzēju.
3. Noskaidro, vai iespējams vienoties par maksājumu
Dažkārt rēķina izrakstītājs var piedāvāt maksājumu sadalīt vai pārcelt termiņu. Tas nav garantēts, tomēr pajautāt ir labāk nekā vienkārši nokavēt maksājumu.
4. Izmanto drošības spilvenu tikai vajadzīgajā apjomā
Ja remontam vajag 300 eiro, nav jāiztukšo viss uzkrājums. Paņem nepieciešamo summu un uzreiz izveido plānu, kā rezervi atjaunosi.
5. Ja ar uzkrājumu nepietiek, salīdzini visas iespējas
Vispirms izvērtē, vai izdevumu var samazināt, atlikt vai segt pa daļām. Ja apsver aizņemšanos, pārbaudi ne tikai ikmēneša maksājumu, bet arī kopējo atmaksājamo summu, termiņu un to, vai maksājums ietilpst tavā budžetā. Aizdevums nav piemērots, ja jau sākumā nav skaidrs, no kā to varēs atmaksāt.
Ja neparedzēts izdevums apgrūtina jau esošo kredītmaksājumu veikšanu, neignorē situāciju. Savlaicīga saziņa un risinājuma meklēšana palīdz mazināt papildu izmaksu un parādu pieauguma risku. Sazinies ar kredīta devēju pirms maksājuma kavējuma vai uzreiz, kad saproti, ka saistību izpilde būs apgrūtināta.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik mēnešu izdevumiem jābūt drošības spilvenā?
Bieži minētais mērķis ir trīs līdz sešu mēnešu nepieciešamie izdevumi. Konkrētā summa atkarīga no ienākumu stabilitātes, ģimenes lieluma, saistībām un citiem riskiem.
Kur glabāt finanšu drošības spilvenu?
Atsevišķi no ikdienas naudas un vietā, kur tas ir droši un samērā ātri pieejams. Izvēloties kontu vai citu risinājumu, pārbaudi izmaksas, naudas saņemšanas ātrumu un nosacījumus.
Kā sākt krāt, ja brīvu līdzekļu ir maz?
Sāc ar nelielu, regulāru summu. Arī 10 vai 20 eiro mēnesī veido ieradumu un pirmo rezervi. Kad iespējams, papildini to ar daļu no prēmijas, nodokļu atmaksas vai citiem vienreizējiem ienākumiem.
Vai drošības spilvenu drīkst izmantot?
Jā – tas ir paredzēts neparedzētām un svarīgām situācijām. Pēc izmantošanas izveido plānu, kā rezervi pakāpeniski atjaunot.
Vai veidot uzkrājumu, ja jau ir kredītsaistības?
Pat neliela rezerve var palīdzēt nākamo neparedzēto izdevumu dēļ nenokavēt obligātos maksājumus. Vienlaikus turpini pildīt esošās saistības. Ja maksājumi kļuvuši par lielu slogu, sazinies ar kredīta devēju un meklē situācijai piemērotu risinājumu.
Drošības sajūta sākas ar pirmo iemaksu
Finanšu drošības spilvens nav sacensība un tam nav jābūt gatavam uzreiz. Aprēķini savus nepieciešamos mēneša izdevumus, izvēlies pirmo sasniedzamo mērķi un iestati regulāru pārskaitījumu. Sākumā summa var būt pavisam neliela. Galvenais, lai uzkrājums aug un ir pieejams tad, kad dzīve sagādā kādu neplānotu rēķinu.

