Apkures sezona: kā sagatavot mājokli un savlaicīgi plānot izmaksas

Īsumā: Lai apkures sezona nepārsteigtu ne mājokli, ne maciņu, pārbaudiet logus, durvis un radiatorus, novērsiet caurvēju un iestatiet atbilstošu temperatūru. Paralēli aprēķiniet iepriekšējās ziemas apkures rēķinu kopsummu un sadaliet to pa visiem gada mēnešiem, katru mēnesi atliekot attiecīgu summu atsevišķā kontā. Tā ziemas rēķiniem varēsiet sagatavoties laikus.

Latvijā rudens bieži atnāk ar jautājumu: cik šoziem maksāsim par siltumu? Gan dzīvoklī ar centralizēto siltumapgādi, gan privātmājā apkures izmaksas var veidot ievērojamu daļu no ziemas izdevumiem. Daļu šo izmaksu iespējams ietekmēt, laikus sagatavojot mājokli, samazinot siltuma zudumus un ieplānojot apkures rēķinus budžetā.


Kad Latvijā sākas apkures sezona?

Apkures sezona ir periods, kurā ēkā tiek nodrošināta telpu apsilde, un Latvijā tā parasti ilgst no oktobra līdz aprīlim. Precīzs sākuma datums nav vienots visai valstij. Daudzdzīvokļu mājā to nosaka atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un mājas pārvaldīšanas kārtībai, ņemot vērā laikapstākļus un līgumu ar siltumapgādes uzņēmumu.

Centralizētā siltumapgāde ir sistēma, kurā siltumu ražo centralizēti un pa siltumtrasēm piegādā daudzām ēkām. Šādā gadījumā jūsu rēķins ir atkarīgs no mājas kopējā patēriņa, siltumenerģijas tarifa un tā, kā izmaksas sadala starp dzīvokļiem. Ja dzīvokļos ir individuāli siltuma skaitītāji vai uz radiatoriem uzstādīti siltuma maksas sadalītāji, jūsu paradumu ietekme uz rēķinu ir atkarīga arī no mājā piemērotās aprēķina kārtības.


Kā sagatavot dzīvokli vai māju ziemai?

Siltuma zudumi var rasties caur neblīviem logiem un durvīm, nepietiekami siltinātām sienām un jumtu. Ne visi uzlabojumi prasa lielus ieguldījumus — daudz var paveikt dažās brīvdienās.

 

Ko var izdarīt pats?

 

  1. Pārbaudiet logus un balkona durvis. Ja jūtat caurvēju, pārbaudiet blīvējumu un vajadzības gadījumā nomainiet blīvgumijas vai uzstādiet piemērotas blīvlentes.
  2. Pārbaudiet radiatorus. Ja tie augšdaļā paliek auksti vai tajos dzirdama burbuļošana, iespējams, nepieciešama atgaisošana. Daudzdzīvokļu mājā vispirms noskaidrojiet pie pārvaldnieka, vai to drīkstat veikt paši.
  3. Neaizsedziet radiatorus ar mēbelēm un bieziem aizkariem. Siltumam jāspēj brīvi izplatīties telpā.
  4. Pārbaudiet termostatiskos vārstus. Ja tādi ir, iestatiet katrā telpā tās lietojumam atbilstošu temperatūru.
  5. Vēdiniet īsi un intensīvi. Izvairieties turēt logu pusvirus visu dienu, vienlaikus nodrošinot telpās pietiekamu gaisa apmaiņu.
  6. Privātmājā laikus organizējiet apkures iekārtu apkopi. Atbilstoši apkures veidam piesakiet dūmvada tīrīšanu un apkures katla vai siltumsūkņa pārbaudi pie speciālista.

 

Kad ir vērts domāt par lielākiem uzlabojumiem?

Ja mājā regulāri ir auksti un rēķini ir augsti, problēma var būt ēkas tehniskajā stāvoklī. Ēkas atjaunošana var ietvert fasādes un jumta siltināšanu, logu nomaiņu un apkures sistēmas sakārtošanu. Kopā ar kaimiņiem un pārvaldnieku ir vērts izvērtēt nepieciešamos darbus un noskaidrot aktuālās ALTUM atbalsta iespējas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.

Darbība Aptuvenais izmaksu līmenis Kas veic darbus?
Logu blīvgumiju vai blīvlentu nomaiņa Zems Pašu spēkiem vai ar speciālista palīdzību
Radiatoru atgaisošana Bez papildu izmaksām vai zems Pašu spēkiem, ja tas atļauts, vai ar pārvaldnieka palīdzību
Termostatisko vārstu uzstādīšana Vidējs Speciālists, saskaņojot ar pārvaldnieku, ja nepieciešams
Logu nomaiņa Augsts Speciālists
Ēkas atjaunošana un siltināšana Ļoti augsts Speciālisti; daudzdzīvokļu mājā nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopīgs lēmums

Izmaksu līmeņi ir orientējoši. Faktiskā summa būs atkarīga no darbu apjoma, materiāliem un pakalpojuma sniedzēja.


Kā aprēķināt apkures izmaksas?

Vienkāršākais sākumpunkts ir iepriekšējās sezonas rēķini. Saskaitiet, cik kopā samaksājāt tieši par apkuri visā apkures sezonā. Ja dzīvoklī esat ievākušies nesen, pajautājiet pārvaldniekam, kāds jūsu mājā bijis vidējais maksājums par kvadrātmetru.

Ilustratīvs piemērs: jūsu dzīvokļa platība ir 50 m², un iepriekšējā sezonā apkure vidēji izmaksāja 1,40 EUR par kvadrātmetru mēnesī.

  • Vidējā mēneša apkures maksa: 50 m² × 1,40 EUR = 70 EUR.
  • Sezonas izmaksas, ja apkure nepieciešama septiņus mēnešus: 70 EUR × 7 = 490 EUR.
  • Ikmēneša uzkrājums, sadalot summu pa visu gadu: 490 EUR ÷ 12 ≈ 40,83 EUR mēnesī.

Ja katru mēnesi atliekat 41 EUR, gada laikā sakrājas 492 EUR — šajā piemērā tā būtu pietiekama summa iepriekšējās sezonas apkures izmaksu segšanai. Skaitļi ir tikai ilustratīvi. Nākamās sezonas patēriņš, ilgums un tarifs var atšķirties, tāpēc paredziet arī rezervi.

Šāds aprēķins palīdz izlīdzināt izdevumus, ja uzkrājumu veidojat visu gadu. Ja līdz apkures sezonai palikuši tikai daži mēneši, nepieciešamā iemaksa būs lielāka vai daļa rēķinu būs jāsedz no tekošajiem ienākumiem.


Kā iekļaut apkures rēķinus ģimenes budžetā?

Apkuri ir vērts plānot kā gada izdevumu, lai gan lielākā daļa maksājumu jāveic aukstajos mēnešos. Lai ziemas rēķini radītu mazāku slodzi budžetam:

  • izveidojiet atsevišķu krājkontu vai uzkrājuma sadaļu bankas lietotnē komunālajiem maksājumiem;
  • iestatiet automātisku pārskaitījumu algas dienā;
  • noskaidrojiet pie pārvaldnieka vai pakalpojuma sniedzēja, vai iespējami izlīdzināti maksājumi visa gada garumā un kādi ir to nosacījumi;
  • mainoties tarifam vai patēriņam, pārrēķiniet nepieciešamo mēneša iemaksu.

Ja apkures sezona jau sākusies un uzkrājuma nav, sāciet ar summu, ko varat atļauties. Arī 20 vai 30 EUR mēnesī palīdz pakāpeniski sagatavoties nākamajai ziemai. Ja rēķinu samaksāt laikā nav iespējams, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju un noskaidrojiet iespēju vienoties par maksājumu grafiku.


Kā ietaupīt uz apkuri, nezaudējot komfortu?

Komfortabla temperatūra katram ir atšķirīga. Pielāgojiet to telpas lietojumam un mājinieku vajadzībām. Ja jums ir termostatiskie vārsti, varat nedaudz samazināt temperatūru telpās, kurās uzturaties retāk, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas telpu atdzišanas un mitruma uzkrāšanās.

Vakarā aizvelciet aizkarus, neaizsedzot radiatorus, bet saulainā dienā ļaujiet saulei sasildīt telpas. Nodrošiniet brīvu gaisa plūsmu ap radiatoriem un regulāri vēdiniet.

Arī karstais ūdens veido daļu no komunālajiem izdevumiem. Īsāka duša un ūdeni taupoša dušas galva var palīdzēt samazināt kopējo rēķinu.

 


Biežāk uzdotie jautājumi

 

Kas nosaka, kad manā mājā ieslēgs apkuri?

Daudzdzīvokļu mājā apkures sākums ir atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, mājas pārvaldīšanas kārtības un laikapstākļiem. Apkuri bieži ieslēdz septembra beigās vai oktobrī, taču vienota sākuma datuma visai Latvijai nav. Par jūsu mājas kārtību jautājiet pārvaldniekam.

Kā uzzināt, cik maksāšu par apkuri šoziem?

Sākotnējo priekšstatu dod iepriekšējās sezonas rēķini, aktuālais siltumenerģijas tarifs un informācija par mājas patēriņu. Pārvaldnieks var palīdzēt noskaidrot šos datus. Precīzu nākamās sezonas summu iepriekš noteikt nevar, jo to ietekmēs arī laikapstākļi un patēriņš.

Vai ir vērts siltināt māju?

Siltināšana un ēkas atjaunošana prasa sākotnējos ieguldījumus, taču var samazināt siltuma patēriņu un uzlabot komfortu. Pirms lēmuma pieņemšanas izvērtējiet ēkas tehnisko stāvokli, plānoto ietaupījumu, darbu izmaksas un finansēšanas nosacījumus. Daudzdzīvokļu mājā lēmums jāpieņem kopā ar citiem īpašniekiem, noskaidrojot arī aktuālās atbalsta iespējas.

Ko darīt, ja nevaru samaksāt apkures rēķinu?

Pēc iespējas ātrāk sazinieties ar pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju un lūdziet izvērtēt iespēju vienoties par maksājumu grafiku. Pārskatiet budžetu un noskaidrojiet pašvaldības sociālajā dienestā, vai varat saņemt mājokļa pabalstu. Neatlieciet risinājuma meklēšanu, jo parāds ar laiku var pieaugt.


Secinājums

Apkures sezona ir paredzama, tāpēc arī tās izmaksas var laikus ieplānot. Sagatavojiet mājokli, aprēķiniet iepriekšējās sezonas apkures rēķinu kopsummu un izmantojiet to kā pamatu regulāram uzkrājumam, paredzot rezervi izmaiņām. Tā ziemas izdevumus būs vieglāk iekļaut ikdienas budžetā.